Tā kā globālais virziens uz oglekļa neitralitāti paātrinās un Ķīnas “divkāršā oglekļa” stratēģija tiek īstenota arvien dziļāk, biomasas granulu pārstrādes nozare kļūst par galveno valsts zaļās enerģētikas pārejas balstu.
Desmitgadēm ilgi tradicionālais ekonomiskās attīstības modelis — ko raksturo augsts enerģijas patēriņš, augstas emisijas un liels atkritumu daudzums — ir radījis arvien lielāku spiedienu uz vidi. Pārmērīga fosilo kurināmo, piemēram, ogļu un naftas, ieguve ne tikai ir izsmēlusi neatjaunojamos resursus, bet arī izraisījusi pārmērīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas, gaisa piesārņojumu un ekoloģisko nelīdzsvarotību.
Reaģējot uz to, atjaunojamo, tīro enerģijas avotu izpēte, izstrāde un rūpnieciskā pielietošana ir kļuvusi par galveno prioritāti enerģētikas struktūras reformā. Starp atjaunojamajiem avotiem biomasas enerģija izceļas kā vienīgā iespēja, ko var uzglabāt, transportēt un kas spēj lielā mērogā aizstāt fosilos kurināmos. Tā piedāvā bagātīgu resursu pieejamību, zema oglekļa emisiju ieguvumus videi un atjaunojamību.
Kritisks izaicinājums: atkritumu apsaimniekošana
Saskaņā ar nozares statistiku Ķīnā katru gadu rodas vairāk nekā viens miljards tonnu izmantojamu lauksaimniecības un mežsaimniecības biomasas atkritumu. Tomēr šo atkritumu visaptverošās izmantošanas līmenis jau ilgu laiku ir saglabājies zems.
Vēsturiski lielākā daļa šo biomasas atkritumu tika apsaimniekota, dedzinot brīvā dabā, izgāžot nejauši vai apglabājot poligonos uz vietas. Dedzināšana brīvā dabā izdala ievērojamu daudzumu oglekļa dioksīda, sulfīdu, slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu, padarot to par galveno gaisa piesārņojuma avotu lauku un piepilsētas teritorijās. Neapdomīga izgāšana un apglabāšana poligonos patērē zemes resursus, vienlaikus izraisot augsnes sablīvēšanos un ūdens piesārņojumu.
No atkritumiem uz resursiem: granulu pārstrādes loma
Biomasas granulu pārstrādes nozare kalpo kā galvenais instruments biomasas enerģijas resursu izmantošanai. Pārstrādājot un atkārtoti apstrādājot lauksaimniecības un mežsaimniecības atlikumus, kā arī rūpnieciskos koksnes atkritumus, tā pārvērš atkritumus vērtīgos resursos un izveido pilnīgu zema oglekļa aprites rūpniecības ķēdi.
Ķīnas plašā teritorija un bagātīgie lauksaimniecības un mežsaimniecības resursi nodrošina unikālu pamatu šai nozarei. Lauksaimniecības ražošana rada ievērojamus atkritumus — tostarp salmus, rīsu sēnalas un augļu čaumalas no tādām kultūrām kā kvieši, kukurūza, rīsi un zemesrieksti. Mežsaimniecības kopšana, mežizstrāde un kokapstrāde dod zarus, mizu, zāģu skaidas un atgriezumus. Arī pilsētvides apzaļumošana, bambusa un koksnes pārstrāde un mēbeļu ražošana rada ievērojamu daudzumu koksnes atkritumu.
Tādējādi biomasas granulu pārstrādes nozare darbojas kā galvenais rūpniecības balsts, kas atbalsta Ķīnas zema oglekļa aprites attīstību un zaļās enerģētikas pāreju, pārvēršot nepietiekami izmantotas atkritumu plūsmas stabilā, atjaunojamā kurināmā avotā.
